|
|
Publicēts: "Latvijas Vēstnesis" 47 (3415) 22.03.2006
|
Ministru kabineta noteikumi Nr.204
Rīgā 2006.gada 14.martā (prot. Nr.15 36.§)
Dabas parka “Piejūra” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi
Izdoti saskaņā ar likuma “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” 14.panta otro daļu un 17.panta otro daļu
1. Noteikumi nosaka dabas parka “Piejūra” (turpmāk – dabas parks) individuālo aizsardzības un izmantošanas kārtību, kā arī funkcionālo zonējumu, lai nodrošinātu teritorijai raksturīgo jūras piekrastes ekosistēmu kompleksa saglabāšanu, īpaši aizsargājamo sugu un biotopu aizsardzību, un vienlaikus saglabātu dabas un kultūrvēsturiskās vērtības sabiedrības izglītošanai un atpūtai dabas parkā.
2. Dabas parka teritorijā nav spēkā īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi.
3. Dabas parka platība ir 4315 ha. Dabas parka funkcionālo zonu shēmas noteiktas šo noteikumu 1.pielikumā, bet funkcionālo zonu robežas – šo noteikumu 2.pielikumā.
4. Dabas parka robežas dabā apzīmē ar speciālu informatīvu zīmi, kuras paraugs un lietošanas kārtība noteikta šo noteikumu 3.pielikumā. Informatīvo zīmju izveidošanu (sagatavošanu) un izvietošanu nodrošina dabas parka “Piejūra” administrācija (turpmāk – administrācija).
5. Zemes īpašniekiem (lietotājiem) aizliegts savā īpašumā (lietojumā) ierobežot apmeklētāju pārvietošanos pa ceļiem, ūdenstecēm, ūdenstilpēm un takām, kas paredzētas aizsargājamās teritorijas apskatei un norādītas šo noteikumu 1.pielikumā.
6. Jebkāda veida reklāma dabas parkā izvietojama pēc saskaņošanas ar administrāciju.
7. Informāciju par dabas parka īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnēm un īpaši aizsargājamiem biotopiem drīkst izplatīt tikai ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju.
8. Dabas parka teritorijā aizliegts veikt darbību, par kuru valsts vai pašvaldības institūcija, kas atbildīga par vides aizsardzību, atbilstoši kompetencei pieņēmusi pārvaldes lēmumu, ka darbība ir pretrunā ar aizsargājamās teritorijas izveidošanas un aizsardzības mērķiem un uzdevumiem vai darbībai ir vai var būt:
8.1. būtiska negatīva ietekme uz dabas parku, tā ekosistēmām vai dabas procesiem tajā;
8.2. būtiska negatīva ietekme uz dabiskajiem biotopiem, savvaļas dzīvnieku, augu un sēņu sugām un to dzīvotnēm vai savvaļas dzīvnieku populāciju vairošanos, atpūtu un barošanos, kā arī pulcēšanos migrācijas periodā;
8.3. negatīva ietekme uz īpaši aizsargājamiem biotopiem, īpaši aizsargājamām sugām un to dzīvotnēm.
9. Dabas parka teritorijā aizliegts:
9.1. ierīkot jaunus atkritumu poligonus un izgāztuves;
9.2. nobraukt no ceļiem un pārvietoties ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem, pajūgiem, mopēdiem un motorolleriem pa dabas parka teritoriju, ja tas nav saistīts ar īpašumu apsaimniekošanu un dabas parka apsaimniekošanu un uzraudzību vai valsts aizsardzības uzdevumu veikšanu;
9.3. atzarot augošus kokus mežaudzēs, izņemot darbus, kas veicami skatu vietu ierīkošanai un uzturēšanai, kā arī satiksmes drošībai uz vispārējas lietošanas ceļiem;
9.4. bojāt un iznīcināt speciālās informatīvās zīmes, kā arī informācijas stendus un labiekārtojuma objektus;
9.5. pārvietoties ar ūdens motocikliem un motorjahtām, izņemot valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu pārvietošanos saistībā ar dienesta pienākumu izpildi;
9.6. uzstādīt vēja ģeneratorus;
9.7. rīkot autosacensības, motosacensības un velosacensības, kā arī rallijus, treniņbraucienus un izmēģinājuma braucienus;
9.8. bez rakstiskas saskaņošanas ar administrāciju:
9.8.1. dedzināt sauso zāli un niedres, izņemot gadījumus, ja tas nepieciešams dabas apsaimniekošanas pasākumu veikšanai;
9.8.2. ierīkot izziņas, atpūtas un tūrisma infrastruktūras objektus;
9.8.3. veikt darbības, kas izraisa pazemes ūdeņu, gruntsūdeņu un virszemes ūdeņu līmeņa maiņu;
9.8.4. veikt arheoloģiskās izpētes darbus.
10. Dabas parkā ir noteiktas šādas funkcionālās zonas:
10.1. dabas lieguma zona;
10.2. dabas parka zona;
10.3. neitrālā zona.
11. Dabas lieguma zona izveidota dabisko biotopu un īpaši aizsargājamo sugu saglabāšanai.
12. Dabas lieguma zonā aizliegts:
12.1. lietot ūdensputnu medībās šāviņus, kas satur svinu;
12.2. ierīkot purvos dzērveņu plantācijas;
12.3. cirst kokus galvenajā cirtē;
12.4. cirst kokus kopšanas cirtē (izņēmums – slimību inficētie, kaitēkļu invadētie vai citādi bojātie koki saskaņā ar šo noteikumu 12.16.4.apakšpunktu un citiem normatīvajiem aktiem), ja valdaudzes vecums pārsniedz:
12.4.1. priežu un ozolu audzēm – 60 gadus;
12.4.2. egļu, bērzu, melnalkšņu, ošu un liepu audzēm – 50 gadus;
12.4.3. apšu audzēm – 30 gadus;
12.5. no 15.aprīļa līdz 31.jūlijam veikt mežsaimniecisko darbību, izņemot meža ugunsdrošības pasākumus, meža atjaunošanu ar rokas darbarīkiem un bīstamo koku (koku, kas apdraud cilvēku dzīvību un veselību, tuvumā esošās ēkas vai infrastruktūras objektus) ciršanu un novākšanu;
12.6. ierīkot savvaļas augu, sēņu un dzīvnieku, kā arī to produktu pārdošanas un iepirkšanas punktus;
12.7. iegūt derīgos izrakteņus;
12.8. bojāt vai iznīcināt (arī uzarot vai kultivējot) palieņu, terašu un meža pļavas un lauces, izņemot medījamo dzīvnieku piebarošanas lauces;
12.9. veikt darbības, kas izraisa augsnes eroziju;
12.10. ierīkot jaunas iežogotas savvaļas dzīvnieku sugu brīvdabas audzētavas;
12.11. veikt jaunu būvniecību, izņemot biotopu saglabāšanai un teritorijas labiekārtojumam nepieciešamo objektu (piemēram, telšu vietas, tualetes, atpūtas takas, soliņi) būvniecību, kas noteikta šo noteikumu 1.pielikumā vai tiek veikta Lilastes mežniecības 97.kvartāla 3., 4. un 6.nogabalā, 99.kvartāla 3., 4., 5., 6., 7., 13., 14. un 15.nogabalā, 100.kvartāla 2. un 3.nogabalā, kā arī zemesgabalos ar kadastra Nr. 80520021782, 80520020870, 80520020871, 80520021410 un 80520020001;
12.12. vākt ārstniecības un dekoratīvos augus, vākt dabas materiālus kolekcijām, izņemot materiālu vākšanu zinātniskajai pētniecībai, kas saskaņota ar administrāciju;
12.13. pārvietoties ar motorlaivām un airu laivām, izmantojot motoru, Dienvidu Garezerā, Vidējā Garezerā, Ziemeļu Garezerā un Ummja ezerā, izņemot gadījumus, ja tas nepieciešams teritorijas uzraudzībai, apsaimniekošanai un zinātnisko pētījumu veikšanai;
12.14. nodarboties ar zemūdens medībām Dienvidu Garezerā, Vidējā Garezerā, Ziemeļu Garezerā un Ummja ezerā;
12.15. atrasties Ummja ezerā no 1.jūnija līdz 15.augustam;
12.16. bez rakstiskas saskaņošanas ar administrāciju:
12.16.1. ieaudzēt mežu un atjaunot (sējot vai stādot) mežaudzes, izņemot pēc galvenās cirtes pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma saņemšanas;
12.16.2. veikt zinātniskos pētījumus;
12.16.3. ierīkot jaunas un paplašināt esošās ūdenstransporta līdzekļu bāzes;
12.16.4. cirst slimību inficētos, kaitēkļu invadētos vai citādi bojātos kokus kopšanas cirtē, sanitārajā cirtē un galvenajā cirtē pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma saņemšanas.
13. Dabas parka zona izveidota, lai saglabātu jūras piekrastei raksturīgos biotopus, sugas un ainavu, kā arī lai saglabātu dabas un kultūrvēsturiskās vērtības sabiedrības izglītošanai un atpūtai dabas parkā.
14. Lai saglabātu mitrās lapu koku ieplakas, dabas parka zonā Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā galvenajā cirtē aizliegts cirst mežaudzes, kurās valdošās ir lapu koku sugas.
15. Dabas parka zonā aizliegts:
15.1. cirst kokus kailcirtē;
15.2. bez rakstiskas saskaņošanas ar administrāciju:
15.2.1. ierīkot jaunas iežogotas savvaļas dzīvnieku sugu brīvdabas audzētavas;
15.2.2. izsniegt zemes dzīļu izmantošanas atļaujas (licences);
15.2.3. cirst kokus sanitārajā cirtē un galvenajā cirtē pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma saņemšanas;
15.3. veicot kopšanas cirti, izcirst valdošās koku sugas valdaudzes kokus (izņēmums – augšanā atpalikušie, slimību inficētie, kaitēkļu invadētie vai citādi bojātie koki), ja valdošās koku sugas vecums pārsniedz:
15.3.1. priežu un ozolu audzēm – 60 gadus;
15.3.2. egļu, bērzu, melnalkšņu, ošu un liepu audzēm – 50 gadus;
15.3.3. apšu audzēm – 30 gadus.
16. Būvniecība dabas parka zonā pieļaujama atbilstoši pašvaldības teritorijas plānojumam, ievērojot šajos noteikumos un būvniecību regulējošajos normatīvajos aktos noteikto kārtību un ierobežojumus. Būvniecība nav atļauta teritorijās, kur nepieciešama zemes transformācija.
17. Valsts aizsardzības kultūras piemineklī Daugavas grīvas krastu fortifikācijas būvju kompleksā Mangaļu pussalā būvniecība atļauta pēc atsevišķu objektu kultūrvēsturiskas izpētes.
18. Dabas lieguma un dabas parka zonā aizliegts:
18.1. cirst kokus rekonstruktīvajā cirtē;
18.2. cirst dobumainus kokus;
18.3. cirst nokaltušus kokus, izņemot bīstamos kokus, kuru diametrs ir lielāks par 25 cm 1,3 m augstumā no sakņu kakla. Kaltušie un bīstamie koki pēc nociršanas atstājami mežaudzē;
18.4. izvākt kritalas, kuru diametrs resnākajā vietā ir lielāks par 25 cm;
18.5. ierīkot asfaltētus velosipēdu celiņus, izņemot vienu asfaltētu velosipēdu celiņu maršrutā no Vecāķiem līdz Saulkrastiem;
18.6. veikt zemes transformāciju, izņemot gadījumus, ja tas nepieciešams šo noteikumu 12.11.apakšpunktā noteikto pasākumu īstenošanai vai jaunu inženierkomunikāciju būvniecībai atbilstoši pašvaldības teritorijas plānojumam;
18.7. celt teltis un kurināt ugunskurus ārpus īpaši ierīkotām vietām, kas saskaņotas ar administrāciju, Valsts meža dienestu un pašvaldību;
18.8. pieļaut suņu atrašanos brīvā dabā bez pavadas un uzpurņa, izņemot medības regulējošajos normatīvajos aktos noteiktos gadījumus un kārtību;
18.9. sadalīt zemes īpašumus zemes vienībās, kas mazākas par 10 hektāriem;
18.10. celt un ierīkot jaunus aizsprostus un citas ūdens regulēšanas ietaises, izņemot gadījumus, ja tas nepieciešams biotopu atjaunošanas pasākumu veikšanai un rakstiski saskaņots ar administrāciju;
18.11. izmantot speciālas vākšanas palīgierīces savvaļas ogu un sēņu lasīšanā;
18.12. pļaut virzienā no lauka malām uz centru;
18.13. nosusināt purvus;
18.14. mainīt zemes lietošanas mērķi;
18.15. bez rakstiskas saskaņošanas ar administrāciju:
18.15.1. veikt ceļu (arī sliežu ceļu), inženierkomunikāciju un citu inženierbūvju restaurāciju, renovāciju vai rekonstrukciju;
18.15.2. organizēt brīvā dabā masu sporta, izklaides un atpūtas pasākumus, kuros piedalās vairāk nekā 50 cilvēku.
19. Neitrālā zona izveidota, lai veicinātu ilgtspējīgu attīstību dabas parkā esošajās apdzīvotajās vietās.
20. Būvniecība neitrālajā zonā pieļaujama atbilstoši pašvaldības teritorijas plānojumam, ievērojot šajos noteikumos un būvniecību regulējošajos normatīvajos aktos noteikto kārtību un ierobežojumus.
21. Šie noteikumi attiecas arī uz šādiem dabas parkā esošajiem dabas pieminekļiem:
21.1. aizsargājamie ģeoloģiskie un ģeomorforloģiskie dabas pieminekļi;
21.2. aizsargājamie koki – vietējo un svešzemju sugu dižkoki (koki, kuru apkārtmērs 1,3 m augstumā no koka sakņu kakla vai augstums nav mazāks par šo noteikumu 4.pielikumā noteiktajiem izmēriem);
21.3. aizsargājamās alejas.
22. Dabas pieminekļu teritorijā un 10 m rādiusā ap aizsargājamiem kokiem (mērot no aizsargājamā koka vainaga projekcijas ārējās malas) aizliegts:
22.1. veikt jebkādu saimniecisko vai cita veida darbību, kuras rezultātā tiek vai var tikt bojāts vai iznīcināts dabas piemineklis vai mazināta tā dabiskā estētiskā nozīme;
22.2. iegūt derīgos izrakteņus;
22.3. ierīkot atpūtas vietas un nometnes, celt teltis un kurināt ugunskurus ārpus īpaši norādītām vai speciāli ierīkotām vietām;
22.4. bez rakstiskas saskaņošanas ar administrāciju:
21.4.1. veikt dabas pieminekļu apsaimniekošanas pasākumus to turpmākai aizsardzībai un saglabāšanai;
22.4.2. veikt tādu pazemes būvju celtniecību un ekspluatāciju, kuras nav saistītas ar derīgo izrakteņu ieguvi;
22.4.3. mainīt zemes izmantošanas veidu.
23. Papildus šo noteikumu 22.punktā noteiktajām prasībām aizsargājamo ģeoloģisko un ģeomorfoloģisko dabas pieminekļu teritorijā aizliegts:
23.1. rakstīt, zīmēt un gravēt uz dabas pieminekļiem un tos pārvietot;
23.2. cirst kokus kailcirtē;
23.3. bez rakstiskas saskaņošanas ar administrāciju:
23.3.1. tīrīt dabas pieminekļus;
23.3.2. rīkot nodarbības un sacensības klinšu kāpšanā;
23.3.3. veikt zemes transformāciju;
23.4. bez rakstiskas saskaņošanas ar administrāciju cirst kokus galvenajā cirtē un galvenajā cirtē pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma saņemšanas.
24. Ja ģeoloģiskais vai ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis ir valsts aizsardzībā kā kultūras piemineklis, šo noteikumu 23.3. un 23.4.apakšpunktā minēto darbību veikšanai papildus nepieciešama Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas rakstiska atļauja.
25. Papildus šo noteikumu 22.punktā noteiktajām prasībām 10 m rādiusā ap aizsargājamiem kokiem aizliegts:
25.1. veikt jebkādas darbības, kas var negatīvi ietekmēt aizsargājamo koku augšanu un dabisko attīstību;
25.2. apkraut aizsargājamos kokus;
25.3. mainīt vides apstākļus – ūdens un barošanās režīmu;
25.4. veikt zemes transformāciju;
25.5. iznīcināt vai bojāt dabisko zemsedzi, izņemot krūmu un koku ciršanu saskaņā ar šiem noteikumiem un citiem normatīvajiem aktiem;
25.6. cirst kokus bez rakstiskas saskaņošanas ar administrāciju.
26. Aizsargājamā koka nociršana (novākšana) pieļaujama tikai gadījumos, ja tas kļuvis bīstams (apdraud cilvēku dzīvību un veselību, tuvumā esošās ēkas vai infrastruktūras objektus) un saņemta administrācijas rakstiska atļauja.
27. Papildus šo noteikumu 22.punktā noteiktajām prasībām aizsargājamo aleju teritorijā aizliegts:
27.1. veikt zemes transformāciju;
27.2. cirst kokus bez rakstiskas saskaņošanas ar administrāciju.
28. Līdz dabas parka administrācijas izveidošanai šo noteikumu 4.punktā noteiktās darbības veic attiecīgās pašvaldības sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi.
29. Līdz dabas parka administrācijas izveidošanai šo noteikumu 6.punktā, 9.8., 12.12., 12.15., 12.16., 15.2., 18.7., 18.10., 18.15., 22.4., 23.3., 23.4., 25.6.apakšpunktā, 26.punktā un 27.2.apakšpunktā noteiktās saskaņošanas un kontroles darbības veic Valsts vides dienesta attiecīgā reģionālā vides pārvalde.
30. Dabas lieguma zonā būvniecība ir atļauta, ja saņemta būvatļauja vai dokumenti būvatļaujas saņemšanai iesniegti līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai.
Ministru prezidents A.Kalvītis
Vides ministrs R.Vējonis
Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2006.gada 23.martu.
1.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 14.marta noteikumiem Nr.204
